„Dauderi” izvietoti vēsturiskā ēkā Sarkandaugavā – bijušā "Waldschlösschen" alus darītavas īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā. No 1937. līdz 1940. gadam tā kalpoja par Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci.  1990. gada 27. jūnijā, XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā, „Dauderos” durvis vēra Latvijas kultūras muzejs. Kopš 2010. gada „Dauderi” ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa. 

„Dauderos” apskatāma pastāvīgā ekspozīcija (Gaida Graudiņa kolekcija, nama vēsture) un izstādes, kā arī iespējams izīrēt telpas un brīvdabas teritoriju dažādiem pasākumiem.

Kontaktinformācija:
Adrese: Sarkandaugavas iela 30, Rīga LV-1005
Telefons: 67391780
Nokļūšana: ar 5. vai 9. tramvaju (pietura "Aldaris");
ar 267. maršruta taksometru (līdz galapunktam)
Darba laiks:
pirmdien, otrdien - slēgts;
no trešdienas līdz svētdienai  no 11.00 līdz 17.00

Nokļūšana: ar 5. un 9. tramvaju līdz pieturai “Aldaris”, kā arī ar
267. maršruta autobusu līdz galapunktam.

Ar "Dauderu" piedāvājumu varat iepazīties, spiežot šeit.

MUZEJU NAKTS DAUDEROS

Kopumā mūs apmeklēja 1134 interesenti. Muzeju nakts tika rīkota sadarbībā ar Bērnu un jauniešu centru „Laimīte”, Rīgas Dabaszinību skolu, Tautas deju ansambli „Dzirkstelīte” un SIA Parus Studio. Īpaši lielu interesi izraisīja fotogrāfijas „Sarkandaugava 3D” un iespēja iejusties bruņinieku un princešu tēlos, iegūstot savā īpašumā fotogrāfijas.
Līdz jūnija beigām joprojām apskatāma biedrības „Saule” izstāde „603 km”.

JAŅA ROZENTĀLA RĪGAS MĀKSLAS VIDUSSKOLAS MAZĀS MĀKSLAS SKOLAS AUDZĒKŅU DARBU IZSTĀDE "DAUDEROS"

Izstāde apskatāma no 6. marta līdz 15. aprīlim.

„DAUDEROS” JAUNO MĀKSLINIEKU IZSTĀDE UN GRĀMATA PAR KĀRLI ULMANI

No 16. novembra Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) nodaļā „Dauderi” būs skatāma mākslas izstāde „Kārlis Ulmanis jaunā mākslinieka acīm”. Gleznu autori ir J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas (JRRMV) audzēkņi. Savukārt sadarbībā ar A/S „Lauku Avīze” un ar Zemnieku savienības atbalstu tapusi grāmata „Kārlim Ulmanim – 135. Liecības par Kārli Ulmani no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma”, ko atvērs izstādes atklāšanas dienā 15. novembrī.
Lai iepazītu Kārļa Ulmaņa dzīves gājumu un devumu Latvijai, JRRMV audzēkņi piedalījās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbinieku lekcijās, skatījās vēsturiskas filmas, apmeklēja Ulmaņa vasaras rezidenci „Dauderi”. Gada laikā JRRMV pedagogu vadībā tapuši vairāk kā 26 mākslas darbi.
Darbi ir ļoti dažādi: vieniem Ulmanis saistās ar vēsturi, Latvijas zemi un stabilitāti, tās aizsardzību, citi valstvīru uzlūkojuši mūsdienu acīm, salīdzinot viņu ar McDonald’s un Apple, u.c. Iepriekš izstāde jau bijusi apskatāma Ministrukabineta ēkā Valsts kancelejas lekciju cikla par Latvijas premjeriem ietvaros. „Dauderos” darbu izstādīti līdz nākamā gada janvāra beigām.
Sadarbībā ar A/S „Lauku Avīze” un ar Zemnieku savienības atbalstu veidotā grāmata „Kārlim Ulmanim – 135. Liecības par Kārli Ulmani no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma” atspoguļo gan politiķa dzīves gājumu, gan viņa vietu Latvijas vēsturē, gan muzeja krājuma veidošanas politikas īstenojumu.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs kā lielākais Latvijas un latviešu tautas vēstures liecību glabātājs pasaulē jau kopš savas dibināšanas 1869. gadā īsteno savu misiju - Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme. Gadu desmitiem muzeja darbinieku paaudzes šīs misijas ietvaros ir krājušas arī liecības par valsts un tautas nozīmīgākajām personībām un to darbību.
Tā uzkrāts arī materiālu kopums par vienu no ievērojamākajiem un ietekmīgākajiem Latvijas vēstures veidotājiem 20. gadsimtā – Kārli Ulmani (1877-1942). Traģiskais valsts un paša liktenis vērtis K. Ulmani par vienu no valstiskuma simboliem padomju okupācijas gados. No padomju varas puses tika darīts viss, lai liecības par Latvijas Republiku un arī K. Ulmani tiktu mērķtiecīgi iznīcinātas. Tomēr daudzas liecības par viņu izdevās glābt un noslēpt - pat pārdēvējot tās, lai gadu gaitā LNVM krājumā izveidotos plašs un daudzveidīgs muzeja priekšmetu uzkrājums, kas liecina par K. Ulmaņa dzīvi un darbību: dokumenti, fotogrāfijas, grāmatas, medaļas, mākslas darbi, kā arī tik nedaudzās saglabājušās viņam piederējušās lietas. Daļa no priekšmetiem, kas iekļauti izdevumā, skatāmi arī muzeja pamatekspozīcijā un LNVM nodaļā „Dauderi”, daudzas liecības publicētas pirmoreiz, daudzas jau tikušas publicētas. Tomēr šāds K. Ulmaņa dzīves gājumu ilustrējošs muzejisku liecību kopumspie lasītājiem nonāk pirmoreiz.
Papildu informācija:
Irīna Zeibārte, LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā, tel. 67221381, 29146384     
e-pasts: irina.zeibarte@history-museum.lv
www.facebook.com/latvijasnacionalais.muzejs
twitter.com/LV_vest_muzejs
www.draugiem.lv/www.lnvm.lv

DAUDEROS ATKLĀTA IZSTĀDE „DIVAS DIENAS KĀRĻA ULMAŅA DZĪVĒ”

 

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un Latvijas Valsts arhīvs piedāvā jaunu izstādi par bijušo Latvijas Valsts prezidentu „Divas dienas Kārļa Ulmaņa dzīvē”. 1937. – 1940. gadā Dauderi bija Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence, septembris ir K.Ulmaņa (1877-1942) dzimšanas mēnesis.     Izstādē skatāmi vairāki K. Ulmanim piederējuši un ar viņa darbību saistīti priekšmeti no muzeja krājuma, kā arī gada sākumā Saeimā atrastie, ar K. Ulmaņa dzīvi saistīti dokumenti – diplomātiskā pase, Brīvības cīņu laika karaklausības apliecība un citas vēsturiskas liecības, piemēram, padomju okupācijas izveidotās valdības galvas – Augusta Kirhenšteina – 1940. gada 22. jūlijā rakstīts lūgums Latvijas ģenerālkonsulam Šveicē palīdzēt Ulmanim ''iekārtoties'' cerētajā mītnes zemē.
Izstāde atspoguļo divas zīmīgas dienas K. Ulmaņa un Latvijas vēsturē – 1918. gada 18. novembri un 1940. gada 22. jūliju.